Sinfonietta Rīga 20. jubilejas sezonas atklāšana
Advertisement
Vadims Gluzmans, vijole
Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds Šnē
Programmā:
Leonards Bernstains Serenāde pēc Platona “Dzīru” motīviem
Roberts Šūmanis Ceturtā simfonija reminorā op. 120 (1841. gada versija)
Gustavs Mālers Adagietto no Piektās simfonijas dodiēzminorā
Savas 20. jubilejas sezonas sākumu Sinfonietta Rīga svin ar izcilu viesi – Vadimu Gluzmanu. Pateicoties savas vijolspēles kristāldzidrajai precizitātei, romantiskajai kaislībai un spējai atklāt mūzikas dziļāko būtību, viņa interpretācijas bieži salīdzinātas ar 19./ 20. gadsimta zelta laikmeta vijolniekiem. Bērnībā skolojies Dārziņskolā pie Romāna Šnē, Gluzmans uzstājas ar pasaules prominentākajiem orķestriem un diriģentiem, un atgriežas Rīgā, lai atskaņotu Leonarda Bernstaina “Serenādi” – slavas dziesmu mīlestībai, ko Bernstains no saviem darbiem vērtējis visaugstāk. Elegantajam opusam komponists iedvesmojies no Platona “Dzīrēm”, skaņās uzburot Senās Grieķijas gaisotni. Līdzās arī Gustava Mālera Adagietto no Piektās simfonijas, kas kā brīnumskaists mīlestības apliecinājums ir komponista veltījums mīļotajai Almai. Savukārt Roberta Šūmaņa Ceturto simfoniju caurstrāvo īsteni romantisks un cēls gars – no pieklusinātas elēģijas līdz uzvarošam pacēlumam.
Get Tickets
Sinfonietta Rīga
Diriģents Normunds Šnē
Programmā:
Leonards Bernstains Serenāde pēc Platona “Dzīru” motīviem
Roberts Šūmanis Ceturtā simfonija reminorā op. 120 (1841. gada versija)
Gustavs Mālers Adagietto no Piektās simfonijas dodiēzminorā
Savas 20. jubilejas sezonas sākumu Sinfonietta Rīga svin ar izcilu viesi – Vadimu Gluzmanu. Pateicoties savas vijolspēles kristāldzidrajai precizitātei, romantiskajai kaislībai un spējai atklāt mūzikas dziļāko būtību, viņa interpretācijas bieži salīdzinātas ar 19./ 20. gadsimta zelta laikmeta vijolniekiem. Bērnībā skolojies Dārziņskolā pie Romāna Šnē, Gluzmans uzstājas ar pasaules prominentākajiem orķestriem un diriģentiem, un atgriežas Rīgā, lai atskaņotu Leonarda Bernstaina “Serenādi” – slavas dziesmu mīlestībai, ko Bernstains no saviem darbiem vērtējis visaugstāk. Elegantajam opusam komponists iedvesmojies no Platona “Dzīrēm”, skaņās uzburot Senās Grieķijas gaisotni. Līdzās arī Gustava Mālera Adagietto no Piektās simfonijas, kas kā brīnumskaists mīlestības apliecinājums ir komponista veltījums mīļotajai Almai. Savukārt Roberta Šūmaņa Ceturto simfoniju caurstrāvo īsteni romantisks un cēls gars – no pieklusinātas elēģijas līdz uzvarošam pacēlumam.
Get Tickets
Advertisement